Kāds ir pirmais solis, ieejot jebkurā industrijā?
Vai vari atbildēt uz šo jautājumu?
Katram privātam ieguldītājam ir obligāti jāveic industrijas analīze, uzsākot darību finanšu tirgus industrijā.
Varu teikt no darba pieredzes – cilvēki to vienkārši nedara un uzreiz skrien investēt un "treidot".
Šajā rakstā mēs atbildēsim uz vairākiem jautājumiem:
Katra saprātīga biznesa persona, uzsākot darbu jebkurā industrijā, vispirms veic industrijas analīzi – kā ir uzbūvēta attiecīgā industrija, kā tā darbojas, kas ir industrijas zaudētāji, kas ir industrijas uzvarētāji un, galvenokārt, kā atdarināt uzvarētāju pieeju.
Lai gūtu peļņu kādā industrijā, nav nepieciešams izgudrot kādu unikālu, līdz šim neredzētu un neizmantotu pieeju. It īpaši tas attiecas uz finanšu instrumentu tirdzniecības industriju.
Ko dara vairums privāto ieguldītāju? Pilnīgi pretējo – industrijas uzbūves analīze daudziem paliek pēdējā plānā un dažiem privātiem ieguldītājiem pat liekas, ka viņi spēs izgudrot ko tādu, ko Volstrītā jau kāds Quant fonda profesionālis nav darījis, vispār nerunājot par pieejamo resursu atšķirību starp tipisko privāto ieguldītāju un kādu $100 miljonu vērtu riska ieguldījumu fondu.
Cilvēki tiešām tic, ka viņu "izgudrotā" Day Trading, Scalping vai ilgtermiņa investīciju stratēģija, kura ir īstenojama ar, piemēram, portatīvo datoru 500 EUR vērtībā un MetaTrader platformu, ir kaut kādā mērā ilgtspējīga un spēj konkurēt ar īstajo profesionālo treideru pieejām! Un tā ir globāla problēma!
Tev nav nekas jāizgudro. Treidings un investīcijas nav raķešu zinātne.
Finanšu instrumentu tirdzniecība pat nav zinātne, tā ir māksla, jo ir tik daudz dažādu mainīgo parametru, kurus ietekmē, un, kuru skaitu palielina paši cilvēki. Katram profesionālim būs sava, unikāla pieeja, taču pamati un vadlīnijas pārklāsies un pat ļoti.
Starp citu, kāda ir termina "Profesionāls treideris" (Professional Trader) definīcija? Cik reizes Tu esi dzirdējis šo terminu no treidinga un investīciju guru sociālajos medijos un pat no finanšu brokeriem? Noteikti esi saskāries vismaz reizi ar kādu, kurš ar pilnīgu pārliecību saka, ka ir īsts "Profesionāls treideris".
Pat guglējot, Tev būs grūti atrast īsto definīciju šim terminam:
Profesionāls treideris ir persona, kura strādā riska ieguldījumu fondā u.c. iestādēs un pilda kontroles funkciju – pārvalda investoru vai iestādes kapitālu, tirgojot finanšu instrumentus.
Profesionāls treideris ir trešās personas līdzekļu turētājs un profesionālam treiderim ir jābūt regulētam, kas nozīmē, ka šī informācija ir publiski atrodama pie regulatoriem un Bloomberg terminālī, tas attiecas uz profesionāliem treideriem globāli.
Tātad, ja kāds Tev mēģina ieskaidrot, ka viņš ir vai bija "Profesionāls treideris" jeb veic vai veica kontroles funkciju, Tu to vari pārbaudīt regulatoru mājaslapās 5 minūšu laikā.
Jautājums nr.1 Kā ir uzbūvēta finanšu tirgus industrija?
1. attēls. Finanšu tirgus industrija no privātā ieguldītāja skatpunkta.
Aplūkosim industrijas uzbūvi no privātā ieguldītāja skatpunkta. Būtībā, mēs redzam likviditātes piegādes ķēdi. Pieprasījums pēc dažādu aktīvu klašu likviditātes rodas no privātiem ieguldītājiem un piedāvājumu nodrošina, vairumā gadījumu, biržas.
Pirmā lieta, ko vēlos uzsvērt:
Visa finanšu tirgus industrija ir uzbūvēta jeb balstīta uz šīs formulas – APJOMS X KOMISIJAS.
Gandrīz visu tirgus dalībnieku motivācija jeb interese (kompensācija) ir balstīta uz tirdzniecības apjoma un komisijas maksām.
Definēsim 1. attēlā minētos tirgus dalībniekus:
Privāts ieguldītājs. Tie esam visi mēs – fiziskas personas, kuras atver privātus tirdzniecības vai investīciju kontus pie finanšu brokeriem vai bankām, un pārvalda personīgo kapitālu.
Investīciju pakalpojumu sniedzējs. Šajā kontekstā, tas ir finanšu brokeris vai banka, kas ļauj privātiem ieguldītājiem piekļūt tirgiem, t.i., sniedz jeb pārdot saviem klientiem (privātiem ieguldītājiem) likviditāti dažādās aktīvu klasēs. SEB, SWED, Citadele, E-trade, IBKR, Admiral Markets, Tradeview Markets u.c.
"Izglītotāji" un dažādu Copy Trading pakalpojumu sniedzēji (turpmāk tekstā – partneri). Šajā kategorijā mēs iekļaujam fiziskas un juridiskas personas, kuras sniedz "izglītību" un dažādus Copy Trading pakalpojumus saviem klientiem vai auditorijai, 100% no kuras ir privātie ieguldītāji. Vairāk par šo kategoriju nedaudz vēlāk.
Investīciju bankas. Šie ir profesināļu un institucionālu spēlētāju brokeri, pēc būtības. Investīciju bankas ir nākamais solis, caur kuru privātā ieguldītāja likviditātes pieprasījums iet uz biržu. Lielākās investīciju bankas globāli, uz doto brīdi, ir JP Morgan un Goldman Sachs. Pēc definīcijas, investīciju banka ir finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas kā starpnieks lielos un sarežģītos finanšu darījumos, bet tas nav vienīgais pakalpojums, ko sniedz investīciju bankas. Lielākie klienti būtu riska ieguldījumu fondi, pensiju fondi, ieguldījumu fondi, ETF emitenti un arī apdrošināšanas firmas.
Apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu fondus un pensiju fondus vienkāršības pēc mēs kategorizēsim kā Long-only players. Tie ir tirgus dalībnieki, kuri veic tikai (99.99% gadījumā) pirkšanas darījumus (pārsvarā ilgtermiņā) un pelna tikai no aktīvu cenu pieauguma. Pārsvarā, šie tirgus dalībnieki veic ilgtermiņa ieguldījumus akcijās un obligācijās.
ETF emitenti. Exchange Traded Fund jeb biržā tirgotie fondi ir fondi, kas tiek tirgoti biržās un visbiežāk seko kādam noteiktam indeksam, piemēram, SPY ETF (ETF, kas seko S&P500 indeksam). ETF emitenti veic savu biznesu ar investīciju banku palīdzību. ETF piedāvājums tirgū ir viegli koriģējams un to pielīdzina pieprasījumam. ETF emitentu mērķauditorija, pārsvarā, ir privātie ieguldītāji. ETF emitenti pelna no komisijām. Viņu mērķis nav klientu (ETF pircēju) rezultāta uzlabošana, bet gan klientu piesaiste.
Riska ieguldījumu fondi jeb hedžfondi. Hedžfonds ir privāta sabiedrība starp fonda pārvaldnieku/-iem ar investoriem, kuras kapitālu pārvalda fonda pārvaldnieks/-i. Vērts piebilst, ka bieži vien hedžfondu investori pieprasa, lai paši hedžfonda pārvaldnieki arī iegulda savā stratēģijā un fondā. Nosaukums "hedžfonds" ir no vārda "hedžēt" jeb pasargāt no nevēlamas aktīvu cenu kustības, tāpēc vairums hedžfondu ir Long/Short. Hedžfondu primārie mērķi ir 1) pasargāt investoru kapitālu no inflācijas un 2) pasargāt kapitālu no volatilitātes finanšu tirgos. Ir bezjēdzīgi pielīdzināt hedžfondu ienesīgumu ar, piemēram, S&P 500 indeksu, jo investori maksā hedžfondiem, lai ievērot noteiktus riska parametrus, no kuriem viens ir ienesīguma volatilitāte, un hedžfondu pārvaldnieku fokuss ir uz riskam pielāgotu ienesīgumu nevis absolūtu ienesīgumu.
Biržas. Vērtspapīru birža ir birža, kurā tirgus dalībnieki var pirkt un pārdot vērtspapīrus, piemēram, akcijas, obligācijas un citus finanšu instrumentus. Lielākie biržu klienti ir investīciju bankas. Biržas ir likviditātes piegādes ķēdes sākumpunkts, neskaitot ārpus biržas tirdzniecību.
Biržas, hedžfondi, Long-only spēlētāji (un ETF emitenti) ir tā saucamā Smart Money jeb "Gudrā nauda". Kāpēc viņus sauc par Gudro naudu? Jo viņi netic nevienam, ar ko viņiem ir interešu konflikts.
Privātos ieguldītājus sauc par "Muļķīgo naudu" (Dumb Money). Kāpēc privātos ieguldītājus sauc par "Muļķīgo naudu"? Jo viņi tic visam ko saka tirgus dalībnieki ar interešu konfliktu.
Jautājums Nr. 2
Kā darbojas finanšu tirgus industrija?
Pirmkārt, ir jāsaprot, kur rodas interešu konflikts. Būtībā, tas eksistē starp visiem tirgus dalībniekiem, tā kā gandrīz visi finanšu tirgus dalībnieki tiek kompensēti balstoties uz iepriekšminētās formulas – apjoms X komisija.
Privātiem ieguldītājiem ir interešu konflikts ar visiem pārējiem industrijas dalībniekiem. Hedžfondi un pārējie institucionālie klienti ļoti labi apzinās, ka investīciju bankas pelna no apjoma un komisijām, tāpēc hedžfondi darbojas pēc savas pieejas, kura ģenerē augstāko riskam pielāgoto ienesīgumu, protams, pastāv arī Quant Funds, kas ir fondi, kuru pieeja ir balstīta uz matemātikas un kvantitatīvās analīzes, un, lai pat padomāt, ka privātam ieguldītājam ir iespējams atdarināt Quant Fund metodi, ir jābūt ļoti naivam un maldīgam.
Kā arī vērts piebilst, ka konkrēti hedžfondu jeb to pārvaldnieku kompensācija atšķiras no pārējo tirgus dalībnieku kompensācijas. Hedžfondu pārvaldnieki ir vienīgie industrijas dalībnieki, kuru kompensācija un karjera ir atkarīga, galvenokārt, no tirdzniecības rezultāta. Dažus gadus atpakaļ to varēja teikt par investīciju banku treideriem, bet Prop Trading bizness investīciju bankās praktiski vairs neeksistē. Tieši tā iemesla dēļ, ka hedžfondu pārvaldnieku kompensācija ir atkarīga no tirdzniecības rezultāta, mūsu interesēs ir atdarināt tieši hedžfondu pārvaldnieku pieeju. Hedžfondi ir tie tirgus dalībnieki, kas nav tik ļoti aprobežoti savā pieejā, kā Long-only spēlētāji, un ir tiešām ieinteresēti pelnīt savu investoru labā, bet vērts piebilst, ka pat hedžfondiem nav pilna izvēles brīvība – hedžfondu investori pieprasa, ka kapitāls tiek investēts un nav "dīkstāvē".
Atkārtoju:
Privāto ieguldītāju interesēs ir atdarināt hedžfondu pārvaldnieku treideru pieeju.
Atgriežoties pie privātā ieguldītāja interešu konfliktiem šajā industrijā – neviens tirgus dalībnieks nav tiešā veidā ieinteresēts (motivēts ar kompensāciju) strādāt, galvenokārt, privātā ieguldītāja labā.
Lai gan Long-Only pārvaldniekiem kompensācija kaut kādā mērā ir atkarīga no viņu veiktspējas, riskēt ar savu karjeru un nepiekrist citu fondu pārvaldniekiem viņiem ir lielāks karjeras risks nekā ļaut fonda vērtībai krist, jo laba daļa viņu kompensācijas ir atkarīga no tā, kāda ir viņu veiktspēja relatīvi vienam pret otru. Piemēram, ja visi Long-Only spēlētāji pērk kādā noteiktā brīdi, bet kādam no viņiem liekas, ka tas nav pareizi, viņš tā pat pirks, jo ja gadījumā viņa rādītāji būs stipri zemāki par konkurentiem, tas ir krietni lielāks personīgais, karjeras risks tam pārvaldniekam. Viņi visi ir aitas vienā barā!
Turklāt, vairumam Long-Only spēlētājiem ir strikti mandāti (Investment Mandate), kas paredz, ka viņiem ir obligāti jāpērk aktīvus katru mēnesi, lai segt nākotnes naudas plūsmu, piemēram, pensiju fondiem.
Tā vēl ir puse bēdas.
Kā minēju, industrija ir uzbūvēta uz vienkāršas formulas. Ko vēl mēs varam no tās izsecināt?
Sāksim ar ziņām.
Īsi un kodolīgi – ziņas vēsta par pagātnes notikumiem. Lai gūt stabilu, ilgtspējīgu peļņu, ir jāmāk "prognozēt nākotne" finanšu tirgos. Finanšu tirgi ir Forward-looking jeb tie parāda tirgus dalībnieku NĀKOTNES ekspektācijas. Ja treideris vai, nedod Dievs, ilgtermiņa investors balsta savus lēmumus TIKAI uz ziņām, kapitāla "noliešana" ir tikai laika jautājums.
Finanšu tirgi ir "forward-looking". Tirgus dalībnieki izmanto finanšu tirgus, lai atspoguļot savas nākotnes perspektīvas ekonomikās vai kādā konkrētā segmentā. Citiem vārdiem, profesionāļi izmanto finanšu tirgus instrumentus, lai atspoguļot savas prognozes par nākotni.