Kāds ir pirmais solis, ieejot jebkurā industrijā?



Vai vari atbildēt uz šo jautājumu?


Katram privātam ieguldītājam ir obligāti jāveic industrijas analīze, uzsākot darību finanšu tirgus industrijā.


Varu teikt no darba pieredzes – cilvēki to vienkārši nedara un uzreiz skrien investēt un "treidot".


Šajā rakstā mēs atbildēsim uz vairākiem jautājumiem:

  1. Kā ir uzbūvēta finanšu tirgus industrija?

  2. Kā darbojas finanšu tirgus industrija?

  3. Kas ir industrijas zaudētāji?

  4. Kas ir industrijas uzvarētāji un kā viņus atdarināt?

 

Katra saprātīga biznesa persona, uzsākot darbu jebkurā industrijā, vispirms veic industrijas analīzi – kā ir uzbūvēta attiecīgā industrija, kā tā darbojas, kas ir industrijas zaudētāji, kas ir industrijas uzvarētāji un, galvenokārt, kā atdarināt uzvarētāju pieeju.


Lai gūtu peļņu kādā industrijā, nav nepieciešams izgudrot kādu unikālu, līdz šim neredzētu un neizmantotu pieeju. It īpaši tas attiecas uz finanšu instrumentu tirdzniecības industriju.


Ko dara vairums privāto ieguldītāju? Pilnīgi pretējo – industrijas uzbūves analīze daudziem paliek pēdējā plānā un dažiem privātiem ieguldītājiem pat liekas, ka viņi spēs izgudrot ko tādu, ko Volstrītā jau kāds Quant fonda profesionālis nav darījis, vispār nerunājot par pieejamo resursu atšķirību starp tipisko privāto ieguldītāju un kādu $100 miljonu vērtu riska ieguldījumu fondu.


Cilvēki tiešām tic, ka viņu "izgudrotā" Day Trading, Scalping vai ilgtermiņa investīciju stratēģija, kura ir īstenojama ar, piemēram, portatīvo datoru 500 EUR vērtībā un MetaTrader platformu, ir kaut kādā mērā ilgtspējīga un spēj konkurēt ar īstajo profesionālo treideru pieejām! Un tā ir globāla problēma!


Tev nav nekas jāizgudro. Treidings un investīcijas nav raķešu zinātne.


Finanšu instrumentu tirdzniecība pat nav zinātne, tā ir māksla, jo ir tik daudz dažādu mainīgo parametru, kurus ietekmē, un, kuru skaitu palielina paši cilvēki. Katram profesionālim būs sava, unikāla pieeja, taču pamati un vadlīnijas pārklāsies un pat ļoti.


Starp citu, kāda ir termina "Profesionāls treideris" (Professional Trader) definīcija? Cik reizes Tu esi dzirdējis šo terminu no treidinga un investīciju guru sociālajos medijos un pat no finanšu brokeriem? Noteikti esi saskāries vismaz reizi ar kādu, kurš ar pilnīgu pārliecību saka, ka ir īsts "Profesionāls treideris".


Pat guglējot, Tev būs grūti atrast īsto definīciju šim terminam:

Profesionāls treideris ir persona, kura strādā riska ieguldījumu fondā u.c. iestādēs un pilda kontroles funkciju – pārvalda investoru vai iestādes kapitālu, tirgojot finanšu instrumentus.

Profesionāls treideris ir trešās personas līdzekļu turētājs un profesionālam treiderim ir jābūt regulētam, kas nozīmē, ka šī informācija ir publiski atrodama pie regulatoriem un Bloomberg terminālī, tas attiecas uz profesionāliem treideriem globāli.


Tātad, ja kāds Tev mēģina ieskaidrot, ka viņš ir vai bija "Profesionāls treideris" jeb veic vai veica kontroles funkciju, Tu to vari pārbaudīt regulatoru mājaslapās 5 minūšu laikā.

 

Jautājums nr.1 Kā ir uzbūvēta finanšu tirgus industrija?


1. attēls. Finanšu tirgus industrija no privātā ieguldītāja skatpunkta.

Aplūkosim industrijas uzbūvi no privātā ieguldītāja skatpunkta. Būtībā, mēs redzam likviditātes piegādes ķēdi. Pieprasījums pēc dažādu aktīvu klašu likviditātes rodas no privātiem ieguldītājiem un piedāvājumu nodrošina, vairumā gadījumu, biržas.


Pirmā lieta, ko vēlos uzsvērt:

Visa finanšu tirgus industrija ir uzbūvēta jeb balstīta uz šīs formulas – APJOMS X KOMISIJAS.

Gandrīz visu tirgus dalībnieku motivācija jeb interese (kompensācija) ir balstīta uz tirdzniecības apjoma un komisijas maksām.


Definēsim 1. attēlā minētos tirgus dalībniekus:


Privāts ieguldītājs. Tie esam visi mēs – fiziskas personas, kuras atver privātus tirdzniecības vai investīciju kontus pie finanšu brokeriem vai bankām, un pārvalda personīgo kapitālu.


Investīciju pakalpojumu sniedzējs. Šajā kontekstā, tas ir finanšu brokeris vai banka, kas ļauj privātiem ieguldītājiem piekļūt tirgiem, t.i., sniedz jeb pārdot saviem klientiem (privātiem ieguldītājiem) likviditāti dažādās aktīvu klasēs. SEB, SWED, Citadele, E-trade, IBKR, Admiral Markets, Tradeview Markets u.c.


"Izglītotāji" un dažādu Copy Trading pakalpojumu sniedzēji (turpmāk tekstā – partneri). Šajā kategorijā mēs iekļaujam fiziskas un juridiskas personas, kuras sniedz "izglītību" un dažādus Copy Trading pakalpojumus saviem klientiem vai auditorijai, 100% no kuras ir privātie ieguldītāji. Vairāk par šo kategoriju nedaudz vēlāk.


Investīciju bankas. Šie ir profesināļu un institucionālu spēlētāju brokeri, pēc būtības. Investīciju bankas ir nākamais solis, caur kuru privātā ieguldītāja likviditātes pieprasījums iet uz biržu. Lielākās investīciju bankas globāli, uz doto brīdi, ir JP Morgan un Goldman Sachs. Pēc definīcijas, investīciju banka ir finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas kā starpnieks lielos un sarežģītos finanšu darījumos, bet tas nav vienīgais pakalpojums, ko sniedz investīciju bankas. Lielākie klienti būtu riska ieguldījumu fondi, pensiju fondi, ieguldījumu fondi, ETF emitenti un arī apdrošināšanas firmas.


Apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu fondus un pensiju fondus vienkāršības pēc mēs kategorizēsim kā Long-only players. Tie ir tirgus dalībnieki, kuri veic tikai (99.99% gadījumā) pirkšanas darījumus (pārsvarā ilgtermiņā) un pelna tikai no aktīvu cenu pieauguma. Pārsvarā, šie tirgus dalībnieki veic ilgtermiņa ieguldījumus akcijās un obligācijās.


ETF emitenti. Exchange Traded Fund jeb biržā tirgotie fondi ir fondi, kas tiek tirgoti biržās un visbiežāk seko kādam noteiktam indeksam, piemēram, SPY ETF (ETF, kas seko S&P500 indeksam). ETF emitenti veic savu biznesu ar investīciju banku palīdzību. ETF piedāvājums tirgū ir viegli koriģējams un to pielīdzina pieprasījumam. ETF emitentu mērķauditorija, pārsvarā, ir privātie ieguldītāji. ETF emitenti pelna no komisijām. Viņu mērķis nav klientu (ETF pircēju) rezultāta uzlabošana, bet gan klientu piesaiste.

Riska ieguldījumu fondi jeb hedžfondi. Hedžfonds ir privāta sabiedrība starp fonda pārvaldnieku/-iem ar investoriem, kuras kapitālu pārvalda fonda pārvaldnieks/-i. Vērts piebilst, ka bieži vien hedžfondu investori pieprasa, lai paši hedžfonda pārvaldnieki arī iegulda savā stratēģijā un fondā. Nosaukums "hedžfonds" ir no vārda "hedžēt" jeb pasargāt no nevēlamas aktīvu cenu kustības, tāpēc vairums hedžfondu ir Long/Short. Hedžfondu primārie mērķi ir 1) pasargāt investoru kapitālu no inflācijas un 2) pasargāt kapitālu no volatilitātes finanšu tirgos. Ir bezjēdzīgi pielīdzināt hedžfondu ienesīgumu ar, piemēram, S&P 500 indeksu, jo investori maksā hedžfondiem, lai ievērot noteiktus riska parametrus, no kuriem viens ir ienesīguma volatilitāte, un hedžfondu pārvaldnieku fokuss ir uz riskam pielāgotu ienesīgumu nevis absolūtu ienesīgumu.


Biržas. Vērtspapīru birža ir birža, kurā tirgus dalībnieki var pirkt un pārdot vērtspapīrus, piemēram, akcijas, obligācijas un citus finanšu instrumentus. Lielākie biržu klienti ir investīciju bankas. Biržas ir likviditātes piegādes ķēdes sākumpunkts, neskaitot ārpus biržas tirdzniecību.

Biržas, hedžfondi, Long-only spēlētāji (un ETF emitenti) ir tā saucamā Smart Money jeb "Gudrā nauda". Kāpēc viņus sauc par Gudro naudu? Jo viņi netic nevienam, ar ko viņiem ir interešu konflikts.


Privātos ieguldītājus sauc par "Muļķīgo naudu" (Dumb Money). Kāpēc privātos ieguldītājus sauc par "Muļķīgo naudu"? Jo viņi tic visam ko saka tirgus dalībnieki ar interešu konfliktu.

 

Jautājums Nr. 2

Kā darbojas finanšu tirgus industrija?


Pirmkārt, ir jāsaprot, kur rodas interešu konflikts. Būtībā, tas eksistē starp visiem tirgus dalībniekiem, tā kā gandrīz visi finanšu tirgus dalībnieki tiek kompensēti balstoties uz iepriekšminētās formulas – apjoms X komisija.

Privātiem ieguldītājiem ir interešu konflikts ar visiem pārējiem industrijas dalībniekiem. Hedžfondi un pārējie institucionālie klienti ļoti labi apzinās, ka investīciju bankas pelna no apjoma un komisijām, tāpēc hedžfondi darbojas pēc savas pieejas, kura ģenerē augstāko riskam pielāgoto ienesīgumu, protams, pastāv arī Quant Funds, kas ir fondi, kuru pieeja ir balstīta uz matemātikas un kvantitatīvās analīzes, un, lai pat padomāt, ka privātam ieguldītājam ir iespējams atdarināt Quant Fund metodi, ir jābūt ļoti naivam un maldīgam.


Kā arī vērts piebilst, ka konkrēti hedžfondu jeb to pārvaldnieku kompensācija atšķiras no pārējo tirgus dalībnieku kompensācijas. Hedžfondu pārvaldnieki ir vienīgie industrijas dalībnieki, kuru kompensācija un karjera ir atkarīga, galvenokārt, no tirdzniecības rezultāta. Dažus gadus atpakaļ to varēja teikt par investīciju banku treideriem, bet Prop Trading bizness investīciju bankās praktiski vairs neeksistē. Tieši tā iemesla dēļ, ka hedžfondu pārvaldnieku kompensācija ir atkarīga no tirdzniecības rezultāta, mūsu interesēs ir atdarināt tieši hedžfondu pārvaldnieku pieeju. Hedžfondi ir tie tirgus dalībnieki, kas nav tik ļoti aprobežoti savā pieejā, kā Long-only spēlētāji, un ir tiešām ieinteresēti pelnīt savu investoru labā, bet vērts piebilst, ka pat hedžfondiem nav pilna izvēles brīvība – hedžfondu investori pieprasa, ka kapitāls tiek investēts un nav "dīkstāvē".


Atkārtoju:

Privāto ieguldītāju interesēs ir atdarināt hedžfondu pārvaldnieku treideru pieeju.

Atgriežoties pie privātā ieguldītāja interešu konfliktiem šajā industrijā – neviens tirgus dalībnieks nav tiešā veidā ieinteresēts (motivēts ar kompensāciju) strādāt, galvenokārt, privātā ieguldītāja labā.


Lai gan Long-Only pārvaldniekiem kompensācija kaut kādā mērā ir atkarīga no viņu veiktspējas, riskēt ar savu karjeru un nepiekrist citu fondu pārvaldniekiem viņiem ir lielāks karjeras risks nekā ļaut fonda vērtībai krist, jo laba daļa viņu kompensācijas ir atkarīga no tā, kāda ir viņu veiktspēja relatīvi vienam pret otru. Piemēram, ja visi Long-Only spēlētāji pērk kādā noteiktā brīdi, bet kādam no viņiem liekas, ka tas nav pareizi, viņš tā pat pirks, jo ja gadījumā viņa rādītāji būs stipri zemāki par konkurentiem, tas ir krietni lielāks personīgais, karjeras risks tam pārvaldniekam. Viņi visi ir aitas vienā barā!


Turklāt, vairumam Long-Only spēlētājiem ir strikti mandāti (Investment Mandate), kas paredz, ka viņiem ir obligāti jāpērk aktīvus katru mēnesi, lai segt nākotnes naudas plūsmu, piemēram, pensiju fondiem.


Tā vēl ir puse bēdas.


Kā minēju, industrija ir uzbūvēta uz vienkāršas formulas. Ko vēl mēs varam no tās izsecināt?


Sāksim ar ziņām.



Īsi un kodolīgi – ziņas vēsta par pagātnes notikumiem. Lai gūt stabilu, ilgtspējīgu peļņu, ir jāmāk "prognozēt nākotne" finanšu tirgos. Finanšu tirgi ir Forward-looking jeb tie parāda tirgus dalībnieku NĀKOTNES ekspektācijas. Ja treideris vai, nedod Dievs, ilgtermiņa investors balsta savus lēmumus TIKAI uz ziņām, kapitāla "noliešana" ir tikai laika jautājums.

Finanšu tirgi ir "forward-looking". Tirgus dalībnieki izmanto finanšu tirgus, lai atspoguļot savas nākotnes perspektīvas ekonomikās vai kādā konkrētā segmentā. Citiem vārdiem, profesionāļi izmanto finanšu tirgus instrumentus, lai atspoguļot savas prognozes par nākotni.

Ja treideris vai investors tikai un vienīgi reaģē, nevis prognozē (ar fundamentālās analīzes palīdzību), runas par ilgtspējīgu peļņu vienkārši nevar būt. Neviens akreditēts, profesionāls investors ar tādu treideri vai investoru nesadarbosies.

Neviens īstais profesionālais treideris neseko līdzi ziņām tik ļoti kā to dara privātie ieguldītāji.


Profesionālie treideri ir apsēsti ar nākotnes, konkrēti IKP, prognozi, savukārt vairums privāto ieguldītāju ir pielīmeti ziņām, sociālo mediju guru, Reddit, Twitter kontiem u.tml. Tas nav DARBS. Tā ir IZKLAIDE.


Materiāls un informācija ko privātie ieguldītāji absorbē ziņās, sociālos medijos u.tml., ir finansiālā pornogrāfija – tās mērķis ir iesūkt privātos ieguldītājus bezjēdzīgas informācijas absorbēšanas bezdibenī.


Un mēs zinām, ka tas strādā! Mēs to varam pārbaudīt ieejot jebkura regulēta brokera mājaslapā un paskatoties riska atrunā. Tur mēs redzēsim zaudējošo klientu īpatsvaru.


Industrijas statistika ir šāda – 90% no privātiem ieguldītājiem zaudē 90% no ieguldītā kapitāla 90 dienu laikā.


Ja kāds noliedz šo statistiku, viņš/-a 1) nesaprot, ko saka VAI 2) ir iekšā šajā industrijā un bīda viltus naratīvu.


Starp citu, kas ir viltus naratīvs?


Kāda ir ziņa jeb vēstījums ko bīda praktiski visi industrijas dalībnieki – treidings vai investīcijas ir vienkāršas, Tev ir jāseko ziņām, jānovelk dažas līnijas cenu grafikā un jāatver/jāaizver darījumu, kad cena tās šķērso. Un, ja Tu vēlies kļūt par miljonāru pēc iespējas ātrāk, Tev tas ir jādara pēc iespējas biežāk.


Šis ir tipiskais naratīvs ko bīda industrijas dalībnieki. Ko dara nezinoši un naivi privātie ieguldītāji, kuri nesaprot kā ir uzbūvēta šī industrija? Protams, absorbē to naratīvu.


Vai jau esi spējīgs salikt kopā šīs lietas?


Ja domā, ka Smart Money nestrādā kopīgi, lai bīdīt viltus naratīvu un maksimizēt savu peļņu no iepriekšminētās formulas, aizver savu kontu pie finanšu brokera tagad.


Ziņas spēlē milzīgu lomu viltus naratīva izplatīšana. Galu galā, kā tiek kompensēti ziņu mediji? Viņu interesēs ir abonementi, skatījumi, klikšķi u.tml. Nav NEKĀDA sakara ar privāto ieguldītāju mērķiem. Protams, runājošās galvas izplatīs tikai to informāciju, kuru naivais un nezinošais privātais ieguldītājs uztvers un absorbēs, un tā sakritīs ar viltus naratīvu!


Būtībā, viltus naratīvs nodrošina to, ka privātie ieguldītāji nodrošinās Smart Money ar īstermiņa likviditāti brīžos, kad Smart Money tas ir nepieciešams.


Profesionāļi veic prognozes uz nākamajiem 6 lidz 12 mēnešiem. Kamēr tās prognozes realizējas un nokļūst medijos un ziņās, uz ko reaģē privātie ieguldītāji, profesionāļi jau prognoze citu scenāriju un šo privāto ieguldītāju likviditāti, kura rodas ziņu reakcijas rezultātā, izmanto savā labā.

Gudrajai naudai un industrijas īpašniekiem ir nepieciešams, lai Muļķīgā naudā eksistētu. Gudrā nauda prognozē nākotni, Muļķīgā nauda reaģē uz tagadni, tādējādi tiek nodota bagātība šajā industrijā.

Mēs vēl nerunājām par finanšu brokeriem un viņu interesēm.


Tā kā vienīgā iespēja kā privātie ieguldītāji var iegūt likviditāti dažādiem tirgiem (neskaitot bankas), ir finanšu brokeri. Vari būt pārliecināts, ka Tavā labā ir zināt no A līdz Z kā finanšu brokeri pelna.


Kādi ir finanšu brokeri veidi?


2. attēls. Finanšu brokeru veidi un likvidiātes piegādes ķēdes.

Finanšu brokerus iedala 3 kategorijās:

  1. "A Book" brokeri.

  2. "B Book" brokeri.

  3. Hibrīdmodelis

"A Book" brokeri ir visvienkāršākie un caurspīdīgākie no darījumu izpildes un kompensācijas skatpunkta. Šie brokeri kalpo kā starpnieki starp likviditātes nodrošinātājiem (investīciju bankām) un privātiem ieguldītājiem.


"A Book" brokeru tirdzniecības nosacījumi ne vienmēr ir izdevīgākie, bet darījumu izpilde ir kvalitatīvāka. Ievērojamu daļu kompensācijas mēdz sastādīt darījumu komisijas, bet, manuprāt, tas atmaksājas šo brokeru klientiem, jo, ticiet man, zināt kā tieši brokeris nopelna ir labāk.


"A Book" brokeru ieņēmumu plūsmas ir:

  • Komisijas.

  • Spredi.

  • Swap / maržas procenti.

Piemērā ar privāto ieguldītāju, kurš pirka $10'000 SPY ar $2'000 ieguldījumu (25 kontraktus, pieņemot SPY cenu $400) un turēja darījumu 1 mēnesi, "A Book" brokeris nopelnīja:

  • Spredu. 25 (kontrakti) * $0.01 (biržas spreds, kas vienmēr būs zemākais tiešās tirgus piekļuves instrumentiem) * 2 (Round Trip – spreds tiek iekasēts divas reizes, pie darījuma atvēršanas un aizvēršanas) = $0.50.

  • Maržas procentus. 30 (dienu skaits) * 10% (tipiskie maržas procenti tiešās tirgus piekļuves brokeriem) / 360 (dienu skaits gadā) * $8'000 "aizņemtais" kapitāls (Margin Debit) = $66.66.

  • Komisijas. 25 (kontrakti) * $0.01 (akciju un ETF komisija pie izdevīga tiešās tirgus piekļuves brokera) = $0.25.

  • Kopā = $67.41.

Varam secināt, ka "A Book" brokeri ir ieinteresēti apjomā un biežumā, kas sakrīt ar industrijas uzbūves formulu. Klientu P/Z tiešā veidā neietekmē šo brokeru peļņu.


"B Book" brokeri piedāvā tikai vienīgi ārpus biržas tirdzniecību, tā kā likviditāti jeb tirgus veidotāju funkciju pilda pats brokeris. Citiem vārdiem, brokeris atver pretējās pozīcijas visiem saviem klientiem, pelnot no klientu zaudējumiem.


Šī brokeru kategorija arī mēdz piedāvāt izdevīgus nosacījumus (izmaksas), bet orderu izpildes kvalitāte ne vienmēr būs tā labākā.


Šie brokeri ir likviditātes sākumpunkts saviem klientiem. Attiecīgi, klientiem ir palielināts risks attiecība un sava kapitāla drošību – "B Book" brokerim bankortējot, naudas, it īpaši atvērto pozīciju P/Z, atgriešana ir zem liela jautājuma.


"B Book" brokeru ieņēmumu plūsmas ir:

  • Komisijas.

  • Spredi.

  • Swap / maržas procenti.

  • OTC Profit jeb peļņa no likviditātes nodrošināšanas.

Piemērā ar privāto ieguldītāju, kurš pirka $10'000 SPY ar $2'000 ieguldījumu, "B Book" brokera ieņēmumu struktūra ir savādāka. Pieņemsim, ka mēneša laikā SPY cena krita par 10%. Ar "B Book" brokeriem, klientiem nav iespējama tiešā tirgus piekļuve, tā vietā klienti tirgo Contracts For Difference jeb cenas starpības kontraktus. CFD mērķis ir atspoguļot attiecīgā instrumenta cenu, kas, protams, netiek darīts perfekti. CFD nozīmē, ka brokeris un/vai brokera likviditātes nodrošinātājs iejaucās likviditāes piegādes ķēdē, attiecīgi šī instrumenta (CFD) cena neatbilst biržā kotētajam SPY instrumentam, bet ir tuvu. Šajā situācija brokeris nopelnīja:

  • Spredu. 25 (kontrakti) * $0.01 ("B Book" brokeru spredi mēdz būt ļoti zemi, bet ne zemāki par biržas sprediem) * 2 (Round Trip) = $0.50.

  • Swap. 30 (dienu skaits) * 7.5% (piemēra Swap likme ārpus biržas SPY ETF CFD kontraktam) / 360 (dienu skaits gadā) * $10'000 darījuma vērtība = $62.50.

  • Komisijas. 25 (kontrakti) * $0.02 (akciju un ETF CFD komisija lētam "B Book" brokerim) * 2 (Round Trip) = $1. Vērts piebilst, ka OTC akciju un ETF CFD instrumentiem bieži ir minimālā komisija par darījumu – $1 "vienpusējā" komisija. Kopā (par pirkšanu un pārdošanu) $2.

  • OTC Profit. Tā kā SPY krita par 10%, darījuma vērtība krita no $10'000 līdz $9'000, kas nozīmē, ka PI zaudēja 50% no sava ieguldījuma. Šis klienta zaudējums ir brokera peļņa. $1000.

  • Kopā = $1065.

Iespaidīga atšķīrība, pieņemot, ka klients zaudē. Mēs arī zinām, ka vairums klientu zaudē, tā kā šada situācija ir vairumam klientu.


Šajā situācijā brokeris ir ieinteresēts darījumu apjomā, biežumā un, lai klients zaudētu.


Hibrīdmodelis nozīmē to, ka brokeris iedala visus klientus divos likviditātes spaiņos – "A Book" un "B Book". "A Book" jeb pelnošo klientu orderus brokeris hedžē – ar saviem līdzekļiem atver pretējās pozīcijas saviem klientiem reālajā tirgū, caur saviem likviditātes nodrošinātājiem.


Lieki piebilst, bet "A Book" klienti šiem brokeriem nepatīk, jo brokeris nevar nopelnīt OTC peļņu UN viņiem ir jāhedžē šo klientu pozīcijas.


"B Book" klienti tiek iesviesti "B Book" likviditātes spainī un brokeris ir spējīgs pelnīt no viņu zaudējumiem.


Starp citu, Tu jau zini vairāk nekā 99.9% privāto ieguldītāju gglobāli.


Vēl viena lieta, kurai vēlos pieskarties, runājot par šo jautājumu, ir finanšu brokeru partneri, Copy Trading un tā paveidi.


Finanšu brokeriem ir izvēle, attiecībā uz mārketingu un klientu piesaisti – veikt mārketingu pašiem vai veikt to kā ārpakalpojumu caur saviem partneriem.


Lieki piebilst, bet otrais variants vairumu brokeru uzrunā vairāk. Tā vietā, lai veidot dažādas mārketinga kampaņas un maksāt par darbaspēku un saistītajām izmaksām, brokeri var vienkārši nolīgt partnerības līgumus un maksāt tikai tad, kad klients jau sāk tirgot. Ideāli! Brokeru partneri netiešā veidā ir ieinteresēti pēc tās pašas kompensācijas struktūras. Ja partneris nebīda viltus naratīvu un nemaksimizē brokera peļņu, brokeris vienkārši nesadarbosies ar šo partneri. Brokeru partneri visbiežāk tiek kompensēti ar procentiem no brokeru peļņas.


Daži partneri pat slēpj savu partnerību (nav brīnums) ar brokeriem, kas ir nopients pārkāpums.


Īsumā, kas ir Copy Trading un tā paveidi – visiem zināms brokeris eToro, kas ir slavens ar Copy Trading popularizēšanu piedāvā saviem klientiem vienkārši pieslēgties kādam no viņu darījumu signālu provaideriem un automātiski kopēt visus darījumus savā kontā. Cik ērti un fantastiski! Nu, miljons ir tikai laika jautājums, vai ne?


Daži brokeri savās mājaslapās pat neslēpj faktu, ka partneri un Copy Trading signālu provaideri pelna daļu no savu investoru peļņas un apgrozījuma komisiju. Pieļauju, ka ar to problēma ir skaidra.


Tas pats attiecas uz pilnīgi visiem, jebkādu pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir privātie ieguldītāji. Forumi, signālu provaideri, naudas pārvaldnieki (MAM/PAMM), "Top 5 instrumenti pirkšanai" sarakstu pārdevēji u.tml.


Treidinga un investīciju "izglītotāji" nav labāki. Visi viņi pārdod "unikālu, īstu profesionāļu" pieeju, kura patiesībā ir vienkārši kaut kāda Tehniskās analīzes stratēģija iesaiņota spilgtā dāvanu papīrā 99.9% gadījumā.

 

Jautājums Nr. 3 Kas ir industrijas zaudētāji?


Būtībā, atbilde Tev jau ir zināma. Lai gan medijos var izreti dzirdēt kā kāds hedžfonds sprāgst, tas notiek ļoti reti un vairumā gadījumu tas notiek tāpēc, ka šo hedžfondu pārvaldnieki vienkārši neievēroja paši savus noteikumus.


Vēlos nedaudz pieskarties galvenajām atšķirībām starp tipisko privāto ieguldītāju un īsto profesionālo treideru pieejām.

3. attēls. Privāto ieguldītāju un profesionālo treideru atšķirības pieejās.

Hedžfondu profesionālo treideru pieejas ir vissarežģītākās un visizsmalcinātākās visā industrijā. Būtībā katrs fonds un pat katrs treideris vienā fondā darbosies nedaudz savādāk. Divas pilnīgī identiskas pieejas starp diviem fondiem vienkārši neeksistē.


Neskatoties uz to, ir iespējams savilkt paralēles un vienkāršot profesionāļu pieejas tik tālu, lai pat privāts ieguldītājs ir spējīgs veiksmīgi izmantot to savā tirdzniecības kontā.


Profesionālo treideru pieeja ir sistemātisks un atkārtojams process, kurš sastāv no vairāk apakšprocesiem.


Praktiski visu hedžfondu pieejas ir Long/Short pieejas un tās ir iespējams pielāgot dažādiem tirgus apstākļiem un režīmiem un veiksmīgi pelnīt tajos.


Hedžfondu stratēģijas var iedalīt pēc vairākiem faktoriem: 1) stila (Global Macro, Arbitrage, Event-Driven u.c.); 2) mērķa tirgus (akcijas, obligācijas, izejvielas, FX vai vairāki vienlaicīgi); 3) instrumentiem (tiešā tirgus piekļuve akcijām vai obligācijām; obligāciju, indeksu, FX vai izejvielu fjūčeri vai opcijas); 4) riska (tirgus neitrāls, noteikts virziens, volatilitāte); 5) diversifikācijas (dažādu stratēģiju, dažādu aktīvu klašu u.tml.)


Savukārt tipiska privāta ieguldītāja pieeja ir ļoti īsa termiņa treidings vai ilgtermiņa investīcijas (retāk). Vairums darījumu un biznesa tiek veikts caur CFD.


Par riska pārvaldību privātie ieguldītāji sauc Stop Loss orderus un Drawdown robežu.


Diversifikācija praktiski neeksistē. Vairums privāto ieguldītāju tirgo dažus, 2 līdz 3 instrumentus ar milzīgu kredītplecu.

 

Jautājums Nr. 4 Kas ir industrijas uzvarētāji un kā atdarināt viņu pieeju?


Kā noskaidrojām, industrijas dalībnieki, kuri aktīvi darbojas finanšu tirgos ar mērķi vairot investoru un savu kapitālu un atbilst privāto ieguldītāju profilam visvairāk, ir hedžfondu pārvaldnieki. Veikmsīgākais hedžfonds visā vēsturē ir Medallion Fund, kuru uzsāka slavenais Džims Simonss kopā ar algebristu Džeimsu Aksu. No 1994. g. līdz 2014. g. vidējais fonda ienesīgums bija 71.8%. Ilgākā termiņā, vidējais ienesīgums ir 35%, kas joprojām ir kolosāls, praktiski nereāls ienesīgums starp hedžfondiem. Turklāt, fonda ienesīguma volatilitāte bija kontrolēta un zema!


Noteikti iesaku palasīt par šo.


Vidēji, kā saka BarclayHedge, piecu gadu periodā līdz 2021. g. hedžfondi ģenerēja 7.2% gadā, pēc komisijām. Labākie no tiem vidēji pelnīja 15.5% tajā pašā periodā.


Šis ir ļoti reālistiks rezultāts privātam ieguldītājam, kurš saprot ko dara, un ir apmācīts.


Patiesībā, striktu noteikumu trūkuma un izvēles brīvības dēļ, privātie ieguldītāji, kuri atdarina profesionālos treiderus, var nopelnīt vairāk nekā hedžfondi.


Tad kā privātis ieguldītājs var atdarināt profesionāla hedžfonda pārvaldnieka pieeju?


Ar to mēs varam Tev palīdzēt. Jau šī gada oktrobrī mēs sāksim veidot mūsu pirmo video apmācību kursu "Finanšu instrumentu tirdzniecības meistarklase" (FITM).


Kursa mērķis – sniegt dalībniekiem padziļinātu ieskatu Global Macro, Long/Short pieejā.


Šo pieeju izmanto praktiski visi profesionālie treideri jeb tā pārklājas ar vairumu profesionāļu stratēģijām.


Uz šīs pieejas ir balstītas daudzas citas pieejas. Šī pieeja kalpo kā paši pamati lielākajai daļai profesionālo treideru pieejām.


Pieeju var iedalīt 4 galvenajās daļās:


1) Ideju ģenerācijas process.

2) Ideju filtrēšanas process.

3) Riska menedžments.

4) Rezultātu analīze.


FITM iekļauj Top-Down analīzi četrās galvenajās aktīvu klasēs (akcijās, valūtas, izejvielās un obligācijās), ar īpašu fokusu uz akcijām, apvienojumā ar Bottom-Up analīzi.


FITM pieeja sastāv no 75% fundamentālās analīzes un 25% tehniskās analīzes, apvienojumā ar riska pārvaldību un rentabilitātes analīzi.


Tiek detalizēti izklāstīti makroekonomikas un mikroekonomikas pamatprincipi, kurus ikdienā pielieto profesionāļi, cenas kustības lasīšanas un analīzes metodes, individuālu darījumu un kopējā portfeļa riska menedžments un darījumu statistikas izveide un analīze.


FITM kurss ir vērtīgs gan treideriem, gan ilgtermiņa investoriem. Principi un metodes, kuras tiks apmācītas, uzlabos rezultātu jebkuram investīciju procesam, neatkarīgi no investīciju laika perioda.


Pievienojies mūsu Discord komūnai šodien un attīsti savas finanšu instrumentu tirdzniecības prasmes nākamajā līmenī.