Finanšu tirgus dienas pārskats, 6/1/2022

FRS 5. janvārī atkārtoti pārrunā perspektīvu palielināt procentu likmes 2022. gadā ātrāk un vairāk, ko tirgus dalībnieki bija paredzējuši vairākus mēnešus iepriekš, kas noveda pie nozīmīgiem zaudējumiem galvenajos ASV akciju indeksos - S&P 500 indekss krīt par 1.94%, kas ir straujākais vienas dienas kritums kopš novembra beigām, līdz $4 700.59, kas varētu būt atbalsta līmenis, DJI pēc ATH sasniegšanas krīt par 1.07% līdz $36 407.12 un Nasdaq Composite krīt par 3.34%, kas ir straujākā lejupslīde kopš iepriekšējā gada marta, līdz $15 100.18. Russell 2000 indekss uzrāda 3.30% kritumu, kas ir straujākais kopš iepriekšējā gada novembra, līdz $2 193.99.


Visi 11 GICS sektoru ETF šodien krīt. Lielākos zaudējumus cieš NĪ, tehnoloģiju, telekomunikāciju un patērētāju izvēles preču sektoru ETF, XLRE, XLK, XLC un XLY krītot par 3.22%, 3.13%, 2.94% un 2.64% respektīvi. Mazākos zaudējumus cieš visi četri necikliskie sektori un materiālu sektors. Acīmredzama ASV tirgus dalībnieku riska aversija, kuras rezultātā tika likvidētas pozīcijas, galvenokārt, ciklisko sektoru uzņēmumos.


Viseiropas Stoxx 600 indekss savukārt turpina pieauga par maznozīmīgiem 0.07% līdz €494.34, uzrādot kāpumu trešo dienu pēc kārtas. Lielākajos EMEA ekonomiskajos reģionos kustības samērā pozitīvas - DAX indekss kāpj ceturto dienu pēc kārtas līdz €16 271.75, knapi pieskaroties novembra ATH, FTSE 100 indekss pieaug par 0.16% līdz €7 516.86, CAC 40 indekss pieauga par 0.81% līdz €7 376.38, pieaugot trešo dienu pēc kārtas un arī uzrādot jaunu ATH trešo dienu pēc kārtas, un IBEX 35 indekss krīt par 0.06% līdz 8 790.81 pēc deviņu dienu kāpuma.


Āzijas un Klusā okeāna reģionā akciju indeksi tekošās sesijas laikā kopumā krīt - Austrālijas ASX 200 indekss krita par 0.82% līdz $7 502.4, Japānas Nikkei 225 indekss krita par 0.88% līdz ¥29 070.64, Ķīnas CSI 300 indekss turpina krist par 1.01% līdz ¥4 868.12, savukārt Indijas Nifty 50 indekss pieauga par 0.67% līdz ₹17 925.25, pieaugot ceturto dienu pēc kārtas.


Bloomberg Commodity indeksa fjūčersi kāpj par 0.58%, neskatoties uz ASV akciju tirgus paniku. Dārgmetāli vakardienas sesijā pieauga - pallādija fjūčersu cenai pieaugot visvairāk par 3.16%. Starp rūpnieciskiem metāliem varš krita par 0.61% un alumīnija fjūčersi kāpa par ievērojamiem 3.23%. Kokmateriālu fjūčersi arī pieauga par 2.62%. Starp enerģijas izejvielām - WTI fjūčersi pieauga par 1.12%, kāpjot trešo dienu pēc kārtas, benzīna fjūčersi pieauga par 0.69%, arī kāpjot trešo dienu pēc kārtas, un dabasgāzes fjūčersu cena relatīvi nemainīga.


Galveno lauksaimniecības izejvielu tirdzniecības sesija bija negatīva, kukurūzas, kviešu, vilnas, kakao un dzīvo liellopu fjūčersu cenām krītot par 1.19%, 2.11%, 0.09%, 0.20% un 0.42% respektīvi.


VIX indekss uzrāda strauju kāpumu 2.81 procentpunkta apmērā līdz 19.72%. Visu termiņu VIX indeksi arī pieaug, īsākā termiņa VIX indeksam pieaugot relatīvi vairāk. MOVE indekss slīd uz leju par 4.43 procentpunktiem līdz 78.68%. OVX indekss pieaug par 5.01 procentpunktu līdz 44.49.


10 gadu ASV obligāciju ienesīgums turpina augt un pieauga par 0.058 procentpunktiem, norādot uz tirgus dalībnieku vēlmi riskēt, kas ir pretrunā ar ASV akciju tirgus situāciju.


IHS Markit pakalpojumu nozaru PMI indekss uzrāda rādījumu virs prognozētiem 57.5% - 57.6%, un ASV IHS Markit PMI indekss arī uzrāda rādījumu virs prognozētā - 57.0% pret 56.9% prognozēto.


Kā arī ziņu portālus redzam virsrakstus par to, ka Eiropā tiek mainītas "zaļās enerģijas" definīcijas, iekļaujot dabasgāzi un kodolenerģiju šajā kategorijā. Cik vērtīga ir ESG emblēma finanšu tirgus dalībniekiem?